Nikon D810A – A burts nosaukumā neapzīmē tikai astrofotogrāfiju (esiet gatavi tehniskai sarunai, ko ilustrēs daudz fotogrāfiju) 2015. okt

Digitālās tehnoloģijas padarījušas nakts fotogrāfiju daudz sasniedzamāku. Jums vairs nav nepieciešams ierobežot sevi, veidojot stundu garas zvaigžņu ceļa ekspozīcijas. Pateicoties matricu attīstībai, Jūs varat uzņemt tādas fotogrāfijas, kā to saredz Jūsu acs, un patiesību sakot, kameras matrica bieži spēj veidot attēlu labāk nekā cilvēka acs, jo tumsā tā gaismu apkopo pakāpeniski. Tas prasa ilgus soļus līdz cilvēka acs īslaicīgā vizuālā spēja var tikt attīstīta.


Ikviens, kas fotografē krēslā vai tumsā, kādu laiku ir dzirdējis par Nikon D810A. Šī ir D810 kameras uzlabotā versija, kas zema apgaismojuma apstākļos paveic maksimāli iespējamo. D810A ir četras reizes jutīgāka nekā citas kameras, īpaši – iemūžinot sarkano krāsu.

Nikon mērķis ir vienkāršot miglāju fotografēšanu naksnīgajās debesīs. Miglāju fotografēšana ir kas interesants, bet šī nodarbe vairāk attiecas uz astrofotogrāfijas fanātiķiem - tie ir fotogrāfi, kas neizmanto parastos objektīvus, bet gan teleskopus.

Mani vienmēr interesējis praktiski pārbaudīt tehnoloģijas ne tikai tām paredzētos apstākļos. Tas nepieciešams, lai saprastu, vai šī kamera būs lietderīga arī citām situācijām, un ar Nikon kamerām šis apgalvojums sliecas būt pareizs. Jauna pieeja situācijām ļauj iegūt nebijušas fotogrāfijas.

Lai izvairītos no parasto lietotāju sūdzībām, Nikon iepriekš jau ir paziņojis, ka D810A kamera nav paredzēta ikdienas fotogrāfijai. Dažas nianses mani mudināja izmēģināt šo kameru ikdienas apstākļos, jo tajā sajutu nelielu revolūciju. Internetā atrodams daudz apskatu un analīzes par astrofotogrāfiju, kas skaidri pasaka galvenās prasības, fotografējot naksnīgās debesis, zvaigznes, planētas un miglājus – D810A kameras gaismas caurlaide ir daudz labāka nekā jebkurai citai kamerai. Tāpēc, ja Jūsu vēlme ir fotografēt naktī, Jums nav nepieciešams lasīt tālāk, vienkārši dodieties uz I AM Photographer Pro Shop veikalu un iegādājieties Nikon D810A kameru.

Labākā analīze par D810A kameras sniegumu astrofotogrāfijā atrodama šajā linkā.

Tā kā attiecībā uz fotogrāfiju es esmu visēdājs, bez fotografēšanas naktī mani interesē arī, kādu sniegumu kamera spēj nodrošināt ikdienišķās situācijās. Es nerunāju tikai par sniegumu, bet par ievērojami labāku sniegumu, ja salīdzina ar pārējo kameru spektru. Nikon D810A maksā 900 EUR dārgāk nekā D810 modelis. Lai attaisnotu tādu starpību, manuprāt, kamerai jābūt kādām īpašām papildus vērtībām, ja runājam par ikdienas situācijām – tikai tad šāds pirkums spētu sevi attaisnot. Jāuzsver, ja Jūs interesē tikai nakts fotogrāfija, tad D810A būs Jūsu vienīgā kamera. Pastāstīšu par dažam niansēm, kas tehniskajos parametros man teica priekšā, ka D810A kamerai ir kādas slēptas spējas.

Pirmais ir matricas jutīguma diapazons ISO. Parastās D810 kameras ISO jutīgums ir robežās 64-12 800, bet D810A kamerai tas ir 200-12 800. Ņemot vērā D810 kameras megapikseļu skaitu, tā ISO kvalitāte ir ļoti labā līmenī. Patiesībā kvalitāte ir tik laba, ka manam D4s sava kārta ar katru dienu jāgaida aizvien ilgāk. Lai arī D810A ir vairāk trokšņu, 36 megapikseļu matrica nodrošina labāku kvalitāti nekā 16 megapikseļi ar mazāku trokšņu līmeni, tomēr ar sliktāku izšķirtspēju. Tā kā esmu liels kvalitātes cienītājs, izmantojot aprīkojumu un kameras, vienmēr esmu centies padarīt savu dzīvi vairāk sarežģītu un izvēlējies ainavu fotogrāfijai paredzēto tehniku (D3x, D800E un D810), to lietoju arī, fotografējot zīdītājus un putnus.

Protams, dažas fotogrāfijas ir izbojājis zemā ISO jutīguma izmantotais lēnais slēdža ātrums, tomēr attēli, kas ir izdevušies, ir labākas kvalitātes. ISO diapazons rāda, kurā šķautnē kamera ir tikusi optimizēta, piemēram, Nikon D3 un D700, kas ienesa revolūciju 2007.gadā, pieļāva ISO jutīgumu no 200 vienībām, kas, iespējams, bija liela daļa iemesla, kāpēc tad šīs abas kameras nodrošināja ļoti labas kvalitātes attēlus ar augstākiem ISO uzstādījumiem. Daži ainavu fotogrāfi sūdzējās par to, ka ISO jutīgums nesākas ar 100, tomēr vairākums bija apmierināti ar šo iepriekš neredzēto kvalitāti augstākos jutības uzstādījumos, un, piedzīvojot lēnāku ekspozīcijas ātrumu, viņi vienkārši uz objektīva izvietoja neitrāli pelēku filtru. Uz šo brīdi tā laika inovatīvie risinājumi jau ir plašāk pieejami, bet, piemēram, D810 kamera, kas paredzēta studijas un ainavu fotogrāfijai, pieejama ar ISO 64 sākumvērtību un D4s kamera, kas paredzēta ātrāk paveicamiem darbiem, tiek ražota ar ISO 100 sākumvērtību. Atšķirība nav tikai liela - tikai 2/3 soļu, bet tas ir pietiekoši, lai D4s ar mazāku pikseļu skaitu, izmantojot augstāku ISO jutīgumu, spētu radīt tīrāku attēlu.

D810A kamerai ISO jutīgums sākas ar 200, kas, salīdzinot ar D810, ir 2/3 augstāks rādītājs. Tieša ietekme tam ir tāda, ka D810A veido tikpat tīru attēlu, lietojot augstāku ISO jutīgumu. Kā tas izstātās fotogrāfijā? Labākais piemēras tam ir apskatāms rakstā, kuru jau minēju iepriekš, tāpēc nolēmu tālāk to pats vairs nepētīt

Ir vērts atzīmēt, ka ar garākiem slēdža ātrumiem (30 sekundes), trokšņu kopējais līmenis palielinās diezgan ievērojami, ja salīdzina, piemēram, ar 1/100. Ar ātrāku slēdža darbību trokšņu līmenis kļūst mazāks, līdz ar ko arī atšķirība starp kamerām kļūst nenozīmīgāka, tāpēc, jāņem vērā, ka fotografējot dienas gaismā, atšķirību būs grūti pamanīt.

Tikai loģiski, ka kamera jāpārbauda apstākļos, kuros mēs to visbiežāk lietosim, tāpat kā Formula 1 mašīnas tiek pārbaudītas īstā trasē, nevis uz grants ceļa. Diemžēl internetā redzamās ISO kvalitātes testa fotogrāfijas ir uzņemtas ideālos laikapstākļos, tāpēc par tām mums ātri jāaizmirst. Testa fotogrāfijās, kur attēli uzņemti labos laikapstākļos, vājākas kameras tiek izceltas kā labākas esam, un ievērojami labāku kameru dominanci tik labi nav iespējams izšķirt. Tāpēc tie ISO kvalitātes tehniskie rādītāji, ko lasu specifikācijā, apstiprinās tikai ikdienas situācijās. Ņemot vērā labāko trokšņu līmeni, augstāko izšķirtspēju un klusāku slēdzi darbībā par labāko kameru dzīvnieku fotogrāfijai man liek nosaukt tieši Nikon D810A!

Viens cits aspekts ir sarkanā krāsa. Kā ainavas fotogrāfs es vienmēr lūkojos pēc īpašiem mirkļiem ar gaismas dalību, un sarkano krāsu debesīs Jūs spēsiet ieraudzīt daudz retāk nekā citas. Fotografējot uz diapozitīviem, ar sarkano krāsu problēmu nav, jo diapozitīvi ir ļoti spējīgi pārvadīt sarkano krāsu. Bija pat strīdi, vai dažas filmiņas nebija pārāk spējīgas (mūsdienās tādi paši strīdi ir par pārliekiem krāsu akcentiem Photoshop programmatūrā).

Lai vai kā, kad Jūs ierodaties mājās no izcili skaista sarkana saulrieta fotografēšanas un atklājat, ka RAW failā, ko apskatāt datorā, krāsas parādās oranžas, vilšanās ir milzīga. Ticamākais, ka, nevis matricas kvalitāte, bet gan drīzāk nepilnīga RAW faila apstrādes programmatūra nav ļāvusi krāsas pārnest korekti. Rezultātā man jātērē laiks, lai pielāgotu krāsas tieši tā, kādas tās redzēju dabā, kas praktiski nozīmē, ka jārada daudz dažādi slāņi un katram no tiem jāpielāgo krāsu temperatūra. Tas jādara tāpēc, jo programmatūra negrib ticēt, ka šajā rītā mani sagaidīja tik spēcīgs un sārts saullēkts. Ar D810A kameru Jūs ar šādām situācijām nesastapsieties, un tās matricai ir pa spēkam saglabāt korektu sarkanu krāsu.

Kļūst aizvien grūtāk, ja cenšamies iemūžināt sarkano krāsu, kas redzama kā īpaši rozā. Atverot datorā RAW failu, rozā krāsu neieraudzīt, tāpēc Jums jau atkal jāķeras pie rediģēšanas programmā. Kad uzzināju, ka šī kamera ir uzlabota uztvert sarkano viļņu garumu, tas man deva cerību, ka dzīšanās pakaļ sarkanajai un rozā krāsai ar programmatūras palīdzību ir beigusies.

Kur kamera gūst savas priekšrocības

Bez jau esošās augstās kvalitātes, kamerai vajadzētu būt ievērojami pārākai kādā aspektā, citādi A burtam nosaukumā nebūtu tik liela pievienotā vērtība.

Pirmais, ko vērts uzsvērt, ir D810 ISO 64 līmenis pretstatā D810A kameras sākumvērtībai ISO 200. Kurš iepriekš pieradis uzņemt ainavu fotogrāfijas, nelietojot filtru, ar lēnāku slēdža ātrumu, tam šobrīd kļūs vēl grūtāk un noteiktos apgaismojuma apstākļos – pat neiespējami. Varam ņemt palīgā neitrāli pelēko filtru, bet tas D810A cenu paceļ vēl augstāk attiecībā pret D810 modeli. Tā ir problēma vienīgi jūras ainavu fotogrāfijai ar tās komplicētajiem viļņiem vai citiem objektiem, kam nepieciešams ļoti precīzs slēdža ātrums. Ar nekustīgu ainavas fotogrāfiju nav neviena slikta aspekta. Citos apstākļos, kuros neizmantosiet ISO zemāku par 400, Jūs pat nepamanīsiet, ka trūkst ISO 100 vērtības.

Otrs aspekts ir zaļās krāsas pārtapšana violetā. Fotogrāfi, kas mākoņainā dienā uzņēmuši attēlus blāvas gaismas mežā, zina, ka tiem pēcāk nāksies ar krāsu korekciju cīnīties pie datora. Ar pirmajām programmatūras versijām, kas spēja atvērt D810A uzņemtos failus, tajos bija vēl vairāk violetā, tomēr Adobe Lightroom programmā ir ieviests spēcīgāks violetās krāsas korektors, kas stingri iejaucas fotogrāfijās ar zaļo krāsu.

Trešais faktors vēl būs jāatklāj, jo fotografēt ziemā vēl nav bijis iespējas. Pēdējo pusotru mēnesi Nikon D810A bijis mans galvenais rīks, un tas attaisnojis cerības. Tuvojoties ziemai, apkārtējā vide mainīsies ļoti ievērojami, un īpaši maigu krāsu laiks ir mums tikai priekšā. Redzēsim, ko tas nesīs..
Teksts un fotogrāfijas: Sven Začek


Iesūtīja: iamphotographer.eu

to top