Cienītais kungs!

Es atsaucos uz Jūsu lūgumu pēc detalizētākas informācijas. Negadījuma apraksta veidlapas 3. ailē biju norādījis „mēģinājums veikt darbu vienam”, kā negadījuma iemeslu. Jūs savā vēstulē minējāt, ka vēlaties, lai šo rindiņu paskaidroju detalizētāk, un es ceru, ka zemāk minētās detaļas pilnībā apmierinās visus jautājumus, kas Jums varētu būt radušies.

Pēc profesijas esmu mūrnieks. Negadījuma dienā es uz sešstāvu jaunceltnes jumta strādāju viens. Pabeidzis darbu es konstatēju, ka pāri ir palikuši aptuveni 260 kg ķieģeļu. Tā vietā, lai nestu visus šos ķieģeļus lejā ar rokām, es izlēmu, ka nolaidīšu tos lejā ar lielas kastes palīdzību, kas, paldies Dievam, bija piesieta pie trīša, kas bija piestiprināts pie 6. stāva malas.

Nokāpis lejā un nostiprinājis virvi pie zemes, es uzkāpu atpakaļ uz jumtu un, pārlicis kasti pār jumta malu, sakrāvu tajā atlikušos ķieģeļus. To izdarījis, es nokāpu atpakaļ lejā un atsēju virvi, lai lēnām nolaistu kravu lejā. Pieļauju, ka Jūs esat ievērojis to, ka anketas 11. ailē es norādu, ka mans svars ir 70 kilogrami.

Pārsteiguma dēļ par to, ka tiku tik spēji atrauts no zemes, es uz brīdi zaudēju spriestspēju un neatlaidu vaļā virvi. Lieki pieminēt, ka es pieaugošā ātrumā tiku rauts augšā uz jumta malu.

Kad biju uzrauts līdz 3. stāvam, es saskrējos ar lejā nākošo kasti. Tas izskaidro plaisas galvaskausā un salauzto atslēgas kaulu. Tas tikai nedaudz mani nobremzēja, tādēļ jau pēc brīža es turpināju savu ceļu augšup un apstājos tikai tad, kad mani pirksti iesprūda trīša stiprinājumā pie jumta malas. Šajā brīdī jau biju nedaudz atguvies un spēju saprast, ka man jāturas pie virves par spīti tam, ka pirksti sāpēja trakāk nekā mana mantība bērnībā, kad pa to dabūju ar futbola bumbu.

Tomēr aptuveni tajā pašā laikā kaste piezemējās un tas apakša izlūza. Par spīti tam, ka ķieģeļu svars vairs netraucēja, kaste pati joprojām svēra aptuveni 20 kilogramus.

Vēlreiz vēlos vērst Jūsu uzmanību uz to, ka anketas 11. ailē esmu norādījis savu svaru.
Kā jau varat iedomāties, es sāku ātri krist uz leju. Man par nelaimi, 3. stāvā es atkal saskrējos ar nu jau uz augšu lidojošo kasti. Tas lūk izskaidro to, kādēļ lauztas ir manas potītes un sašķelts mans gurns.

Šī saskriešanās ar kasti lejupceļā nobremzēja mani pietiekami, lai mazinātu manus ievainojumus piezemējoties uz ķieģeļu kaudzes. Tikai trīs muguras skriemeļi tika sašķaidīti. Man diemžēl jāsaka, ka brīdī, kad es gulēju uz ķieģeļu kaudzes, mokoties sāpēs, nespējot nostāvēt un vērojot 6 stāvus virs sevis karājošos kasti, es atkal uz brīdi zaudēju spriestspēju... Un atlaidu vaļā virvi...